Latviski По русский In English

Par vīriešiem, kuri neprec...


Komentārs:

sirena911* - 2014-12-16 19:58
Kā redzams piemērs ir Zolitūdes traģēdija un civilsievas, kuras nesaņem neko un nākas caur tiesām pierādīt, ka ir bijusi kopdzīve un civillaulība.


Ļoti sen jau vēlējos uztaisīt blogu par šo tēmu (pēdējā laikā par to miljons forumos ir jautājumu un arī soc. portālos bijuši raksti). Kāpēc neprecas? Tātad, kāpēc vīrietis neprec sievieti?

Pa lielam ir viens vienīgs arguments – jo nejūtas pārliecināts!

Es šeit mazliet aizskaršu sievietes- bet teikšu patiesību!

Argumenti nebūs ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem lai nevienu neaizskartu, bet no dzīves gan,-gan no savas gan no draudzeņu, paziņu stāstītā, dzirdētā un visa kopumā (vecuma aplitūda 20-50 gadi, lai nerodas pārpratumi).

Viens no standarta scenārijiem.... dzīvo kopā, -dažs 1-5 gadus, dažs ilgāk (labi, ja daži pāri no šī procenta vispār apprecas), protams, savienībā dzimst bērni, bet nu vīrietis neprec. Kāpēc? Un kāpēc tad vajadzētu precēties un kāpēc vīrietim tāds solis būtu jāsper?

Pirmām kārtām, ja esi normāla sieviete un Tev no ši vīrieša ir bērns, tad galu galā, lai aizsargātu savas un Bērna tiesības! Varbūt šobrīd ir labi (mīla ir zenītā varbūt vairs nav, bet ir pieradums, ko asociējam ar mīlestību vai kaut ko tamlīdzīgu) – vīrietis uztur, dzīvojat jauki, varbūt Tu strādā un viss ir lieliski, bet nav tā papīra. Hmm... tagad padomāsim ko dod papīrs – itkā papīrs (laigan šobrīd sabiedrībā tāds termins ir parādījies, bet kura gan no mums nav bērnībā sapņojusi par vismaz princešu cienīgu kleitu kaut reizi dzīvē- nenoliegsim! Sapņus esam atmetušas!-kāpēc? –tas jautājums sievietēm katrai pašai sev uzdodams). Ko dod-tas papīrs? Hmm... piemēram, ja ar Tavu tik ļoti mīļoto vīrieti mazums, kas notiek dzīvē, tad – Tev un bērnam nekas nepienākas, jo Jums nav nekādu saistību...protams var jau paļauties uz radu (ar ko Jūs tik labi vienmēr svinat svētkus kopā) atbalstu no vīrieša puses- bet cik nav dzirdēts-kad iesaistās mantas dalīšanas process –jaukie cilvēki vairs nav tik jauki? Vai tiešām sievietes par šo neaizdomājas, ja ne par sevi tad par bērna labklājību? Labi, bērnu it kā aizstāv valsts (nav jau tas mēneša pabalsts tik liels) – bet,kas aizstāvēsi Tevi? Jo Tu šim vīrietim esi bijusi draudzene-statuss ne ar ko neatšķiras no meitenēm, kas iepazīstas klubos ar puišiem un dažus mēnešus padraudzējās-skaitās draudzene, bet... nekas vairāk.

Tātad ar ko esmu saskārusies es un daudzas personas ar kurām esam runājušas par šo tēmu? Citēšu vārds vārdā, - vīriešiem ir viens standarta teikums – nezinu kur tādu ņēmuši, bet vārds vārdā tāds – „Viņa nav mana sieva!” , „Viņa nav mana sieva – viņa ir manu bērnu māte!” – lieki piebilst, ka vīrieši ar – „nav mana sieva” dzīvo kopā, ir kopdzīve, bet puikas pamanās un bieži izmanto šo frāzi, lai tiktos ar citām. Tad kāpēc? Labākais arguments – „Viņa nav mana sieva”! Un šādu frāzi izmanto vīriešu tiešām ir ļoti daudz!!! Katra, protams, pie sevis var noteikt – nē, manējais tāds nav! Ja godīgī lielums tāds arī ir! Nav probēma sareģistrēties – nav jātaisa milzīgas kāzas utt.!

No novērojumiem – vīrietis, kas tiešām mīl, ir iemīlējies – viņš reāli arī aprec! Kāpēc? Jo zin, ka tā ir tā īstā! (ir izņēmumi-mazs tiešām mazs procents, kas aprecas pēc 10 gadu kopdzīves, kāpēc? – tāpēc ka vīrietis ir noguris meklējot īsto un beidzot sapratis, ka tā tiešām esi Tu, vai arī standatrs-nav naudas, bet vismaz tādā gadījumā bildina!)

Tagad akmentiņš sieviešu lauciņā... tiešām daudz tādu gadījumu (tāpēc nemetos nosodīt vīriešus, kuri pamet sievu/draudzeni bērna gaidībās vai tikko dzimušu) visās vecuma grupās... Sievietes bieži apzināti paliek stāvoklī, lai noturētu vīrieti... vai nu tas ir pirmais bērns... bieži vien otrais, jo sieviete jūt ka attiecības brūk un steigšu steidzās sagādāt otro bērnu ar ko vīrieti „ piesiet” ar mazu cerību, ka varbūt ne apprecēs, bet vismaz paliks... Bieži vien vīrietis aiziet un tad visa pasaule vīrieti lamā-kāds sliktais! (padomājiet sievietes!), bieži vien arī vīrietis neaiziet no ģimenes... bet laimīga kopdzīve nav, tāda kopdzīve ir , jo Jums ir bērni – un neviens šajās attiecībās nav laimīgs!

Ir protams izņēmumi (jo ir dažādas situācijas un šis bloga raksts ir par standartu sabiedrībā), bet galvenās tendences ir tādas!

Jautājums paliek atklāts – kāpēc neprec (laulība pēc konstitūcijas ir savienība uz mūžu gan nabadzībā gan bagātībā līdz...-šeit iestājas vīrieša nepārliecīnātība, ja nav pārliecināts-tad kāda mīlestība?), ja tik ļoti mīl? Varbūt mūsdienās sabiedrība netiecas uz mīlestību... bet uz kaut ko citu? Bet viennozīmigi ir tas, ja vīrietis mīl – viņš nokārtos visu, lai Tu un tikai Tu būtu tā vīenīgā!

Raksts pārdomām...

P.S. Atvainojos par gramatiskajām kļūdām.

Komentāri (3)  |  2014-02-23 09:39  |  Skatīts: 3293x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
netīšām* - 2014-04-30 21:48
Hmm... piemēram, ja ar Tavu tik ļoti mīļoto vīrieti mazums, kas notiek dzīvē, tad – Tev un bērnam nekas nepienākas, jo Jums nav nekādu saistību... - es gan neesmu jurists,bet man liekas "saistības" ir un tā ka maz neliekas ... bērns jau ir tiešais mantinieks ...

sirena911* - 2014-12-16 19:58
Kā redzams piemērs ir Zolitūdes traģēdija un civilsievas, kuras nesaņem neko un nākas caur tiesām pierādīt, ka ir bijusi kopdzīve un civillaulība.

piekrītu* - 2016-10-18 01:22
Vīrieši, kuri neprec
Laiku pa laikam nākas saskarties ar pāriem, kuri dzīvo kopā, audzina kopā bērnus, kopā ir sabūvējuši visu, bet...seko liels BET - tie neprecas.
Teikšu godīgi, ka ar laiku vērojot situācijas no malas, ir skaidrs, ka šo pāru attiecībās kaut kas nav labi.
"Nav naudas kāzām", "vēl par ātru", "lai izaug bērni un tad", "visam savs laiks", "negribu neko sasteigt", un pārējie attaisojumi, kurus dzirdam tiešām ir un būs tikai attaisnojumi.
Skaidri zināms, ka pāru sarakstīšanās Dzimtsarakstu nodaļā nemaksā daudz. Tad kāpēc neprec?
Secinājums ir īss - Kas grib, tas aprec. Kas neprec, tas šaubās. Tiem, kas mīl, nekas nav šķērlis, lai savienotos uz mužu.
Zinu divus pārus, kuriem šobrīd tas ir aktuāli. Viens no tiem kopā jau 7 gadus, nesen pieteicās mazulis. Kāpēc neprec? Sieviete saka, ka nevēlas vēl. Vai mēs tam ticam? Protams ne. Kurš gan nevēlas būt drošs, gan no likuma puses, lai attiecības neskatītos tikai kā civilas? Kurš nevēlas bērnam pilnīgu ģimeni, vienu uzvārdu, visu mantu kopīgu? - tikai cilvēks, kurš baidās.
Otram no iepriekš pieminētajiem pāriem attiecības ilgst vien pāris gadus. Viņa gaidīt gaida gredzenu, viņš par kāzām vēl nedomā. Abi audzina kopīgo bērnu. Kāpēc šeit neprec?
Kas var cilvēkus saistīt vēl vairāk kā bērns? Kāpēc vīrietis baidās precēties? Es uzskatu, ka jautājumi ir lieki, jo viss ir skaidrs tāpat.
Sievietei nebūtu jāgaida gadi, nebūtu jādzemdē bērns vīrietim, kurš nevēlas savienību, kurš samierinās ar statusu "draudzene un draugs" vai "civilsieva, civilvīrs".
Ko es domāju par šādiem cilvēkiem?
Vīrietis nenobriedis, sieviete sevi neciena. Bērns būs cietējs augot ārlaulībā, viņam nebūs labs dzīves modelis.
Negaidiet mūžību, negaidiet gadus! Ja ir lemts, un no sirds, tad dzīvē viss notiek ātri. Nav jālūdzas gredzens, bērns, vai kāzas. Ja redzi šajā situācijā sevi, rīkojies.
2-3 gadi, ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, vai jums ceļi šķirsies vai nē. Cieniet sevi un nezaudējiet laiku, ko varat veltīt dzīvojot laimīgi - laulībā.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ