Nav noslēpums, ka Latvija ļoti atšķiras no kaimiņu zemēm attīstības ziņā ekonomikā, lai gan visām zemēm bijis ļoti līdzvērtīgs vēstures posms , kurš, protams, ir atstājis neizdzēšamas sekas, - visas Baltijas valstis ir bijušas PSRS sastāvā. Diemžēl, lai kā visi vēstītu par Latviju kā par veiksmes stāstu, latvju tautai šis nav veiksmes stāsts, - drīzāk bēdu ieleja, tāpēc izlēmu internetā atrast dažus faktus, kas par to liecina, salīdzot 3 Baltijas valstis - nodokļu likmes, pakalpojumu cenas utt.
Igaunijā cilvēks pērkot elektomobīli vai hibrīdauto saņem valsts daļēju atmaksu. Iganijā ir 168 elektrotransporta uzpildes stacijas (elektromašīnām,elektroroleriem,elektrovelosipēdiem), skatīt:
Latvilā tikai 10 skatīt:
Būtiskākās atšķirības Baltijas valstīs (IIN daļas atgūšanai par 2012. gadu):
- Baltijas valstīs ir atšķirīgas IIN likmes: 25% Latvijā, 21% Igaunijā, 15% Lietuvā.
- Igaunijā ir visaugstākais neapliekamais minimums - 101 lats, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks par Latvijā noteikto (45 lati mēnesī). Savukārt Lietuvā ir regresīvais neapliekamais minimums - jo vairāk cilvēks pelna, jo mazāks ir neapliekamais minimums. Piemēram, ja alga iedzīvotājam Lietuvā nepārsniedz 163 latus, neapliekamais minimums ir 94 lati mēnesī, lielākām algām neapliekamais minimums aprēķinā samazinās, bet algām, kas pārsniedz 643 latus, neapliekamo minimumu nepiemēro vispār.
- Latvijā un Lietuvā atvieglojums par apgādājamo personu var saņemt arī tad, ja ģimenē ir tikai viens bērns. Latvijā šis atvieglojums ir 70 lati par katru bērnu, Lietuvā - 20 lati par pirmo bērnu un divreiz vairāk par katru nākamo bērnu. Igaunijā atvieglojuma apmērs ir vislielākais - 101 lats, taču to maksā tikai sākot ar otro bērnu. Latvijā atvieglojumu var saņemt ne tikai par apgādībā esošiem bērniem, bet arī citiem ģimenes locekļiem.
- Visērtāk iesniegt deklarāciju ir Igaunijā - gan papīra formātā, gan elektroniski Valsts ieņēmuma dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kā arī izmantojot viedtālruņa aplikāciju. Latvijā un Lietuvā deklarāciju iesniegt iespējams tikai papīra formātā un elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
- Iedzīvotājiem, kuriem gada laikā ir bijuši oficiāli ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespējas saņemt no valsts pārmaksāto IIN daļu par šādiem attaisnotajiem izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem (katrai pozīcijai ir noteikti ierobežojumi):
- Latvijā: izglītība, ārstniecības pakalpojumi, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumos, ziedojumi un dāvinājumi.
- Igaunijā: izglītība, hipotekāro kredītu procentu maksājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos, ziedojumi un dāvinājumi.
- Lietuvā: izglītība, hipotekāro kredītu procentu maksājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumos.
(AVOTS: https://www.swedbank.lv/zinas/21.02.2013/)
Latvijā vidējās algas saņēmējam darbaspēka nodokļi veido 44.2% no kopējām darba devēja darbaspēka izmaksām, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kur darbaspēka nodokļu slogs ir 43.7%, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs ir attiecīgi 40.7% un 40.1%.
Nelielo algu saņēmējiem Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs un septītais augstākais Eiropas Savienībā. Strādājošajam, kurš saņem 2/3 (jeb 67%) no vidējās darba samaksas Latvijā, 43.4% no kopējām darba devēja izmaksām par darbinieku veido darba devēja un paša darbinieka maksātie nodokļi. Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs nelielo algu saņēmējiem ir attiecīgi 38.9% un 38.8%, kas ir mazliet mazāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs (39.6%).
(AVOTS: https://www.seb.lv/lv/about/press-centre/press-releases/y2013/January/15042013/)
SAITE ATTĒLAM - https://www.draugiem.lv/user/4444615/gallery/?tab=9&fid=4444615&i=0#/user/4444615/gallery/?pid=306314349
