Biezs putekļu mākonis uz
Tavas sirds plaukta
Aiz loga vejā klejo atmiņas
Naktis ir kā vientuļš kuģis
Bez kapteiņa un matrožiem
Dienās saules nepietiek…
Un kad zvaigžņu lietus līst
Savus sapņus mīlot nīsti
Līdz sirds vairs nejūt dzīvi.