Biezs putekļu mākonis uz

Tavas sirds plaukta

Aiz loga vejā klejo atmiņas 

Naktis ir kā vientuļš kuģis

Bez kapteiņa un matrožiem

Dienās saules nepietiek…

Un kad zvaigžņu lietus līst

Savus sapņus mīlot nīsti

Līdz sirds vairs nejūt dzīvi.