kušs..sirds pukst!
Es iznīcinu ledu un atkausējot tavu roku ņemu tās strāvaino dzīslojumu sajūtu savās kā vieglas trīsas tās dvēselei sniedz elektrisku šoku Dvēselē manā un bez vārdiem arī tavā iezadzies skaļš klusums tikai acis nodod pat ja stiprie jūtas apslāpē sirds nekad tās nepazaudē acis ir spogulis patiesības tāpat kā katrs sirds puksts kaut tas šajs paslēpēs kluss kušs... sirds pukst!
L.B. |
| |