Ēnas stāsts
No laimes alejas izraidīta Ne tev šīs pasaules labumus baudīt Vientulības ēna zogas man pāri Kad vēlos uzlikt galvu uz pasaules plašajām krūtīm, Tā liek iet prom... Kad vēlos tās okeāna bangojošo viļņu apskāvienus baudīt Okeāns ir kluss kā rāms bērns kad dus... Kad vēlos sajust pasaules kaismi, vēlos lavas viļņos izkust... Bet pasaules uguņojošā sirds lēnām sāk dzist. Un mana sirds klusītēm mirst...
L.B. |
| |