Sadoties rokās un lēkt
Tumšās ēnās mēs paslēpes spēlējam Laika upe rit un met melnas viļņu virtenes Nakts ceļā tiksimies uz likteņa tilta mēs Upes dzelme tik neremdināma un dziļa ka bail Sadoties rokās un lēkt... Vai patiesībā vai iznicības vaigā tiksimies mēs Tu un es vairs nav zināms kā būs. Tikai zinu, ka vēlos ar Tevi kopā likteņa upē būt!
|
| |